Doties apkārt Engures ezeram ir vērts, ja patīk vērot dabu – putnus un dzīvniekus, ūdeņu rāmumu un saules rietus, ieraudzīt retas augu sugas vai salasīt pilnus ogu vai sēņu grozus. Vērojot putnus no skatu torņiem un pastaigājoties pa dabas takām, jūs spēsiet labāk saprast dabā notiekošo un atklāt daudz jauna un interesanta.
Engures vārds pirmoreiz vēstures avotos minēts 13. gadsimtā, bet 16. gadsimtā Engure jau bijis paliels ciems. Apkārtnē dzīvojošie zemnieki nodarbojās galvenokārt ar zvejniecību jūrā un ezerā, jo ar lauksaimniecību smilšainās augsnes dēļ viņi nodarbojās maz. Engures ezers ir trešais lielākais Latvijā. Tas izveidojies aptuveni pirms 4000 gadiem, atkāpjoties Litorīnas jūrai, tādēļ pieskaitāms pie lagūnas tipa ezeriem. Ezers ir stipri aizaudzis, tā krasti ir pārpurvojušies un grūti pieejami, tādēļ to iecienījuši daudzu sugu ūdensputni, un 1957. gadā Grebju pussalā un tai pieguļošajā teritorijā ieviests ornitoloģiskais liegums.
Dabas parkā “Engures ezers” (1998.) ietilpst ne tikai Engures ezers un zemes ap to, bet arī Rīgas jūras līča piekraste no Mērsraga līdz Engurei, kā arī meži starp piekrasti un ezeru. Pēc augu un putnu sugu daudzveidības, kā arī apdraudēto sugu daudzuma, Engures ezera ornitoloģiskais liegums (1957.) ir viena no bagātākajām teritorijām Latvijā. Liegumā ligzdo 187 putnu sugas, to vidū arī jūras ērglis un grieze, kuru eksistence apdraudēta visā pasaulē. Savukārt Rīgas jūras līča piekraste pie Engures ir viena no galvenajām gaigalu spalvas maiņas vietām visā Rīgas jūras līcī. Pavasara un rudens migrāciju laikā šeit iespējams sastapt ap 900 dzērvju, pavasarī – ap 250 ziemeļu un 170 mazo gulbju, rudenī – ap 800 sējas un 1000 baltpieru zosu. Biotopu ziņā Engures ezera lielākā vērtība ir ezera saldūdens biotopi un kaļķaino zāļu purvu lielās platības. Mērsrags ir viena no nedaudzajām vietām Latvijā, kur sastopamas iesāļām augsnēm raksturīgās jūrmalas pļavas. Engures ezera apkārtne ir viena no floristiski bagātākajām teritorijām Latvijā – tā izceļas ne tikai ar lielu sugu daudzveidību (860 vaskulāro augu sugas), bet arī ar svarīgu augu valsts vērtības kritēriju – dabiskumu. Tas nozīmē, ka gan mežos, gan pļavās ir tikai tiem raksturīgās augu sugas un ir maz tādu augu, kas parādās cilvēku intensīvas saimniekošanas rezultātā. Engures ezera zivju pamatmasu veido ruduļi un līņi, mazāk – asari un līdakas. 20. gadsimta 90. gados ezerā konstatētas 14 sugas: līdaka, plaudis, plicis, rauda, rudulis, līnis, karūsa, sudrabkarūsa, ālants, vīķe, ausleja, asaris, ķīsis un trīsadatu stagars. Bet no abiniekiem un rāpuļiem – 14 sugas, t.sk. brūnais varžkrupis, smilšu krupis, gludenā čūska un sila ķirzaka, kas ierakstīti Latvijas Sarkanajā grāmatā.
Pie ezera ir izveidota Orhideju taka. Parka palieņu pļavas, zāļu purvi un mitrie meži var lepoties ar lielu orhideju dzimtas sugu daudzveidību – Engures apkaimē aug 22 no Latvijā sastopamajām 32 orhideju dzimtas sugām. Dabas parkā varat apskatīt bagātīgas mušu ofrīdas audzes – tā ir ļoti reta orhideja, kas sastopama tikai Kurzemē. Lai dabas parka apmeklētājiem dotu iespēju aplūkot šīs interesantās augu sugas, ierīkota Orhideju taka. Kopējais takas garums ir 3,5 km, tā sākas netālu no Engures Ornitoloģisko pētījumu centra, līkumo caur kalcifīlajiem purviem un mežam putnu novērošanas torņa virzienā, un aizvijas tālāk - gar atjaunoto ezera piekrastes pļavu, kurā mīt govis un zirgi. Takas sākumā novietotajā informācijas zīmē attēlotas ne tikai apkārtnē sastopamās orhidejas. Tur iespējams gūt daudzpusīgu informāciju arī par citām interesantām dabas parka „Engures ezers” augu sugām.
Vairāk nekā 40 gadus Engures ezera krastā atrodas Engures Ornitoloģisko pētījumu centrs jeb precīzāk un pareizāk - Bioloģijas institūta Ornitoloģijas laboratorijas lauku bāze. Ornitologi te nodarbojas ar ezerā ligzdojošo putnu izpēti un gredzenošanu. Engures ezers ir arī viena no vietām, kur Latvijas ornitoloģijas biedrība rīko Putnu vērošanas dienas. (Sīkāka informācija iegūstama Engures Ornitoloģisko pētījumu centrā, tālr. 63161198).
Engures ezera dabas parkā izveidoti arī aploki savvaļas dzīvei pielāgotiem mājdzīvniekiem. Parka dabas aizsardzības plāna ieviešanas projekta laikā atjaunoti 140 ha piekrastes pļavu, kuras nogana vairāk nekā 30 liellopi – Latvijas zilās šķirnes, Hailander, Šarole, Alpengrey govis, un vairāk nekā 10 Polskie Konik šķirnes zirgu. Dzīvnieki apskatāmi abās ezera krasta pusēs - pie Engures Ornitoloģisko pētījumu centra (ezera austrumu krasts, netālu no Bērzciema) un Briežragu laivu bāzē (ezera rietumu krasts, Ķūļciems).
Savukārt ceļojumu apkārt Engures ezeram var noslēgt Rideļu dzirnavās, nobaudot slavenās Rideļu pankūkas un atpūšoties pie ezera teltī vai izmantojot viesu nama un pirtiņas pakalpojumus.
