Ķemeru nacionālais parks – tā ir ļoti daudzveidīga 38 165 ha plaša teritorija. Tagadējo Piejūras zemieni ierobežo vairākas iekšzemes kāpu rindas - Krāču kalni, Zaļā kāpa, kas ir senie Litorīnas jūras krasti. Senatnē, zemei paceļoties un jūrai iegrimstot, radušies piekrastes lagūnu ezeri - Kaņieris, Dūņieris, Slokas ezers - ar retiem sālsūdens augiem. Parka ziemeļrietumos, Milzkalnes apvidū, paceļas ledus laikmeta atstātās kalnu krokas ar 30 m dziļo Valguma ezeru starp tām. Plašo meža masīvu vidū slēpjas Lielais Ķemeru tīrelis, Raganu un Zaļais purvi. Zem tiem dolomīta pamatiežu un purvu mijiedarbībā veidojas sērūdeņi, kuri izplūst virszemē Ķemeru apkārtnē, un ir kūrorta pamatā jau vairākus gadsimtus. Cilvēka darbība šo teritoriju ir skārusi salīdzinoši maz, galvenokārt tikai piekrastes zvejnieku ciemos un lauksaimniecības zemēs Slampes pusē, tāpēc parks ir mājvieta daudzām retām, gan Latvijā, gan Eiropā aizsargājamām augu un dzīvnieku sugām. Ķemeru nacionālais parks tūristiem piedāvā īpaši izstrādātus maršrutus, un tos apmeklēt varat gan ar ĶNP gidu, gan individuāli.
Dienu ieteicams sākt ar Ķemeru iepazīšanu, kas laika gaitā ir izauguši, no neliela ciematiņa kļūstot par pasaulslavenu kūrortu, t.s. „ziedu laikos” uzņemot pie sevis viesus, kas ieradušies no Sahalīnas līdz pat Karēlijai. Un tad var doties pa Ķemeru nacionālā parka daudzajām dabas takām. Slokas ezera taka (3,1 km) vijas gar ūdensputniem bagāta ezera krastu. Melnalkšņu dumbrāja laipa ir viena no īsākajām takām parkā (600 metri) un atrodas tieši pie "Meža mājas". Te ļoti koncentrētā un izzinošā veidā var iepazīt pārmitru platlapju mežu – dumbrāju. Lielā Ķemeru tīreļa laipa 3 km garumā izvijas cauri sūnu un mazu purva ezeriņu valstībai, kur dzīvo purva tilbītes un aug ne tikai dzērvenes, bet arī augs, kas ķer kukaiņus – rasene. Dunduru pļavās apskatāmi taurgovju un zirgu baru aploki, baudāms meža pļavu klusums Slampes upītes krastos.
Valguma ezera apkārtnē izveidoti 3 velomaršruti: Meža aplis (16 km), Šlokenbekas aplis (17 km ) un Lustūžkalna aplis (22 km), kas piedāvā iepazīt mežus un pievārēt apkārtnes paugurus. Kaņiera ezers ir viena no labākajām putnu vērošanas vietām parkā. Ezerā ir 14 salas, un te pavisam konstatētas 237 putnu sugas. Pie ezera Antiņciema – Jāņkroga ceļa 8. kilometrā atrodas Kaņiera pilskalna dabas taka, ved cauri purvu pasaulei uz Kaņiera pilskalnu un akmeņu vaļņiem. Lapmežciema jūrmala pie Starpiņupītes (Slokas-Talsu šosejas 9.km) ir viena no iecienītākajām un daudzveidīgākajām putnu vērošanas vietām Latvijā. Jūras krasta dūņu un izskalojumu zona ir viena no nozīmīgākajām bridējputnu atpūtas un barošanās vietām Ķemeru nacionālā parka teritorijā.
Šogad asociācija "Lauku ceļotājs" kopā ar Ķemeru nacionālo parku ir izveidojuši 7 jaunus maršrutus kājāmgājējiem, velobraucējiem, laivotājiem, autobraucējiem un dabas vērotājiem.
Atpūtas centrs "Valguma pasaule" Kemeru nacionālā parka teritorijā ir ierīkojis nūjošanas un dabas izziņas takas (garums 3,5m).
