Tukuma mazpilsētas šarms un paugurainā apkārtne šurp vilinājusi ne tikai māksliniekus, bet arī filmu veidotājus. Pilsētas zemie koka nami ar pagalmiem un šauri līkumotās bruģa ieliņas iemūžinātas vairākās latviešu mākslas filmās. Skatoties uz karti, šķiet, visa rajona teritorija bijusi liels filmu uzņemšanas laukums. Un tagad tepat, Tukuma pievārtē, atrodas arī pats nopietnākais kino centrs – kino pilsētiņa Cinevilla, kur ik dienas skatāmas tur uzņemto filmu dekorācijas un, ja paveicas, šad un tad arī pats kino uzņemšanas process.

Pirms doties ceļā pa kino pēdām Tukuma pusē, noteikti iesakām vispirms noskatīties vecās latviešu filmas. Tad, līkumojot pa Tukuma pilsētas mazajām ieliņām, acīgam vērotājam nebūs grūti atpazīt, ka kinofilmā „Rita” (1957.) atpazīstama Lielā, Talsu un Dārza iela, kā arī tagadējā Tukuma 3. vidusskola, kurā vācu armija filmā bija izveidojusi lazareti. Savukārt, ieejot pagalmiņā aiz galerijas „Durvis”, būs iespēja atcerēties „Vella kalpu” (1970.) epizodi, kurā Eduarda Pāvula varonis devās uz krogu pierunāt vācu baronu uz ēšanas sacensībām. Viena no ilgu laiku iecienītākajām latviešu filmām joprojām ir daudzsēriju mākslas filma „Ilgais ceļš kāpās” (1981.). Par vienu no romantiskākajām epizodēm tajā tiek uzskatīta Martas (Lilita Ozoliņa) un Artūra (Juozas Kiselius) satikšanās aptiekā. Šī epizode filmēta kādreizējā Tukuma Vecajā aptiekā (Lielā iela 7.). Lielā iela un citas ielas (Dārza, Harmonijas u.c.) vecpilsētā parādījušās ne vienā vien kinorežisora darbā, arī jaunajā, vēsturiskajā kinofilmā „Rīgas sargi” (2007.).

Ja dosities gar jūras krastu, tad, protams, te uzņemtas filmas, kas pilnībā veltītas jūrai, vai kuru kadros bijusi jūras tēma. Kā pati vērtīgākā pieminama 1939. - 1940. gadā uzņemtā filma „Zvejnieka dēls”, kas filmēta Lapmežciemā, Ragaciemā un Plieņciemā. Savukārt, 1971. gadā uzņemtā filma „Nāves ēnā”, kino lentē fiksējusi toreizējo Bērzciema jūrmalu. Atgriežoties iekšzemē, Smārdes puses pauguri bijuši pateicīgi ne viena vien karaspēka pārvietošanās momenta filmēšanai. 2000. gada vasarā te pa ceļiem.

1967. gadā, filmas „Kad lietus un vēji sitas logā” uzņemšanai kā piemērotas izvēlētas Pūres un Zemītes baznīcas, kur uzņemti spraigie kadri par „mežabrāļu” pretošanos padomju varai. Savukārt par Latvijas neseno vēsturi un sabiedrības tikumiem stāsta Matkules pusē uzņemtās „Likteņdzirnas” (1997.) Vēl viena Abavas senlejā tapusī filma, ar izciliem Sabiles skatiem, ir „Ja nebūtu šī skuķa” (1980.), kas joprojām ļauj iepazīt Padomju Latvijas tīņu attiecību modeli un intereses, tā laika ģērbšanās stilu un lietoto žargonu. Savukārt, ja dosities uz Jaunpili, tad pils pagalmā noteikti atausīs atmiņā vēl viena filma par hercogistes un zviedru laiku Latvijā – 1974. gadā uzņemtā lente „Melnā vēža spīlēs”.

Bet pirmā kino pilsēta Latvijā – Cinevilla, atrodas 15 km attālumā no Tukuma, Slampes pagasta Praviņās. Tā izveidota vēsturiskās spēlfilmas „Rīgas sargi” uzņemšanai. Tās dekorācijas pamati likti 2004. gada maijā, vietā, kur pirms tam bija tikai pļavas, dažas 20. gadsimta ēkas un sagrautu māju mūri. Uzņemot filmu, te uzbūvēta 20. gadsimta sākuma Rīga – Pārdaugava un Vecrīgas puses Daugavmala: ugunsdzēsēju depo un dzelzceļa stacijas ēkas, noliktavas, fabrika un tirgus laukums, 500 m gara dzelzceļa līnija un 120 m gara tramvaja līnija, izrakta Daugava un uzbūvēti vecie Lībekas koka un Dzelzs tilts. Nobruģēti laukumi un ielas, uzstādītas sakaru līnijas un laternas, kas rada ticamību un realitātes sajūtu.

Kino filmas

„Zvejnieka dēls” (1939./1940. un 1957.) Filma attēlo zvejnieku dzīvi trīsdesmitajos gados. Galvenais varonis ir jaunais zvejniekdēls Oskars Kļava, kas, jau bērnībā iepazinis sūro zvejnieka dzīvi un problēmas, meklē dažādus risinājumus tās atvieglošanai. Protams, filmā attēlota arī mīlestība - aizkustinošas Oskara attiecības ar ciemata skaistuli un bodnieka meitu Anitu. 1939.-1949.gadā tapusī filma savulaik izsaukusi vētrainu skatītāju atsaucību. Tēli un dziesmas no filmas ir folklorizējušies. Iespējams, tas bijis arī viens no iemesliem, kāpēc 1957.gadā tā uzņemta atkārtoti. Lapmežciems, Klapkalnciems, Ragaciems, Plieņciems, Engure

„Rita” (1957.) Filmas darbība risinās Otrā pasaules kara laikā kādā. Latviešu meitene vārdā Rita rūpējas par 4 izbēgušiem karagūstekņiem, katru dienu tos apkopjot un apgādājot ar visu nepieciešamo turpat bijušās skolas telpās, kuras vācu karaspēka daļa vienlaikus izmanto savām vajadzībām. Lielā, Talsu un Dārza iela, kā arī Tukuma 3.vidusskola

„Kad lietus un vēji sitas logā” (1967.) Filma uzņemta pēc Arvīda Griguļa romāna. Nesen beidzies Otrais pasaules karš. Latvijā neveiksmi cieš mēģinājums apvienot "mežabrāļu" spēkus nopietnā pretestības kustībā. Zemītes baznīca, Pūres baznīca

„Vella kalpi” (1970.) Dzīvespriecīgākā, jautrākā un dēkainākā latviešu filma, kuras dziesmas un joki jau sen kļuvuši par klasiku. Filma uzņemta pēc Rutku Tēva romānu motīviem. Tukumā uzņemtas Zauera ērbērģa ainas, bet Sēmes pagastā netālu no Līkaiņu ezera bija izvietojusies ģenerāļa Svensona armija. Pagalms Brīvības laukumā 21; Sēmes pagasts

„Nāves ēnā” (1971.) Filma uzņemta pēc Rūdolfa Blaumaņa noveles par to, kā zvejnieku grupiņu uz atlūzuša ledus gabala dzen arvien tālāk jūrā. Ar laiku izsīkst visi pārtikas un dzeramā ūdens krājumi. Dzīvības briesmās atklājas cilvēku raksturi. Bet, kad beidzot klāt ir glābēja laiva, visiem tajā nav vietas... Eksistenciāli skaudrs šedevrs, kas liek domāt par cilvēka sūtību šajā pasaulē. Tukuma piekrastes jūrmalā uzņemta, jo šejienes krasts mazāk pakļauts vējiem un neapdraudēja aktieru dzīvību. Ragaciems, Bērzciems

„Melnā vēža spīlēs” (1974.) Darbība norisinās 17. gadsimtā, Kurzemes hercogistē. Vācu baroni mēģina kļūt neatkarīgāki no hercoga, savukārt hercogu interesē sava un hercogistes labklājība. Un starp šiem varenajiem latviešu zemnieki meklē risinājumus kā atvieglot dzīvi – uzcītīgi kalpojot kungiem vai aizbēgot mežā. Jautra kostīmfilma. Jaunpils

Ja nebūtu šī skuķa” (1980.) 1980. gadā, Rīgas kinostudijā, uzņemtā mākslas filma ļauj ko vairāk uzzināt par Padomju Latvijas tīņiem, viņu attiecībām un interesēm, par tā laika ģērbšanās stilu un jauniešu žargonu, uz brīdi iejūtoties 20. gadsimta 70. un 80. gadu ikdienā. Kandavas novads, Sabiles novads

„Ilgais ceļš kāpās” (1981.) Pirmais seriāls Latvijas kinematogrāfā – 7 sērijas. Filma ļauj ielūkoties Latvijas vēsturē, ļoti sarežģītā un pretrunīgi vērtētā laikā. Filmas anotācijā tās iznākšanas gadā bija lasāmas šādas rindas: “Filmas darbība aptver lielu laika posmu - no 1939. gada līdz mūsdienām. Filmas darbības vieta ir neliels zvejnieku ciemats Rīgas jūras līča krastā." Tas viss filmā arī ir - dzīve zvejnieku ciematā, Martas un Artūra mīlestība, kara laika pārbaudījumi visas tautas un arī abu filmas galveno varoņu dzīvē, Martas laulība ar Rihardu un šķiršanās, Martas dzīve Sibīrijā, Artūra apcietināšana un viņa līdzdalība karā - partizānos un Sarkanajā armijā. Arī pārējo cilvēku likteņi rādīti ciešā sasaistē ar laiku un vēsturiskajām norisēm. Tukums, Lielā iela (Vecā aptieka, skvērs), Dārza, Harmonijas iela; Smārdes pagasts, Bigauņciems, Lapmežciems, Ragaciems

„Likteņdzirnas” (1997.) Likteņa melodrāma ar raibas komēdijas elementiem un tautā folklorizējušos mūziku. Attiecību trijstūris - nedziedināms zinātnieks, akla meitene un bards iz tautas. Filma ir spilgta nesenās vēstures liecība – kā dzimst 20. gadismta beigu kapitālisms, sīkpartiju konflikti, pilsētas ņirboņa un Latvijas daba. Beigās uzvar brīnums un mīlestība. Kandavas novads

„Baiga vasara” (2000.) Filma par 1940. gada notikumiem Latvijā: par Krievijas armijas ienākšanu un Latvijas iedzīvotāju izceļošanu uz Vāciju, par Latvijas kā valsts turpmāko pastāvēšanu. Cērkste, Smārdes pagasts

„Rīgas sargi” (2007.) Vēsturiskā drāma, kas balstīta uz 1919. gada novembra notikumiem Latvijā - par vācu ģenerāļa Golca apvienošanos ar krievu pulkvedi Bermontu, lai iegūtu jaunizveidoto republiku – Latvijas un Igaunijas teritorijas. Rezultātā pret 51 tūkstoti lielo karaspēku stājas pretī vien 11 tūkstošu karavīru liela latviešu armija. Latviešu armija, daudzkārt mazāka un uz brīvprātības principu balstīta, tomēr sīvi turās pretī iebrucējiem un aizstāv Rīgu. Tepat notiks arī nākamās kinofilmas uzņemšana, kuras nosaukums būs “Rūdolfa mantojums” – šī kinolente vēstīs par Latviešiem tik mīļās R. Blaumaņa lugas „Skroderdienas Silmačos” varoņu biogrāfijām vēl pirms izslavētās Jāņu dienas. Harmonijas, Dārza iela Tukumā; Cinevilla Slampes pagastā

„Mazie laupītāji” (2009.) Filma par to, kā vienas ģimenes bērni – piecgadīgais Robis un viņa vecākā māsa – septiņgadīgā Luīze spiesti pārcelties uz vecvecāku māju laukos, jo tēvs zaudējis darbu un nespēj samaksāt kredītu, un banka atņem ģimenes jauno dzīvokli pilsētā. Pārliecībā, ka varēs palīdzēt vecākiem, Robis izkaļ plānu, ka kopā ar māsu viņi aplaupīs banku, kura atņēmusi dzīvokli... Lauku māja „Indāni” Kandavas novadā